Mainiet dzinēja eļļu bieži vēsākā klimatā. Ja ar motociklu bieži brauc mazāk nekā 24 km (15 jūdzes), apkārtējai temperatūrai esot zem 16 °C (60 °F), samaziniet eļļas maiņas intervālus līdz 2,400 km (1500 jūdzes).

Ūdens tvaiks ir normāls sadegšanas blakusprodukts. Auksta laika darbības apstākļos, ūdens tvaiki kondensējas šķidrā veidā uz vēsām virsmām dzinēja iekšpusē. Sasalšanas laikā šis ūdens kļūst par šķīdoni vai ledu. Ja dzinējs nav uzsildīts līdz darba temperatūrai, uzkrātais šķīdonis vai ledus bloķē eļļas līnijas un izraisa dzinēja bojājumus. Laika gaitā ūdens uzkrājas, sajaucas ar dzinēja eļļu un veido nogulsnes, kas ir kaitīgas dzinējam.

Katru dienu pārbaudiet, vai nav nosēdumu, kas izskatīsies balti un pienaini. Ja konstatējat nosēdumus, nomainiet eļļu un filtru, vai, ja konstatējat nosēdumus agrīni, dodieties ilgākā braucienā.

Ja motoram ir atļauts sasilt līdz normālai darba temperatūrai, lielākā daļa ūdens iztvaiko un iziet caur kartera ventilāciju. Pēc vairākiem īsiem braucieniem jādodas garākā braucienā, kura laikā motoreļļa uzsilst līdz darba temperatūrai – tas palīdz ūdenim iztvaikot no kartera.

Aukstā laikā nav ieteicams atkārtoti iedarbināt motoru, ja ar motociklu netiek braukts.